Padomā ieplaisājusi rūts,
savā vaļā kāds ganās,
Neklauvē, nāc,
ārprāts manās sienās mājo.
Prāts kā tāds eksistēt beidz,
šoreiz izdzīvo vājākais
Pretdabiskuma garša uz mēles,
pazūd salds un sāļš.

/Domātājs/

Trijos vārdos
pateikt var
patiesi daudz…

Es jūtu,
mīlu
un elpoju

Tu skaitīji
līdz?
Lai sanāktu
trīs…

/Domātājs/

Tu priecājies par rudenīgo dienu
un pēdējo saulesstaru pretimnācēja sejā.
Tu priecājies par dīvainajām zīmēm logā,
ko tavā stikla rūtī iekrāso
dīvainā gadalaiku mija.

Pavisam nesen tā vēl uz cita ceļa bija
un vasarīgas pīnes tavos matos pina.
Skaudrs Ziemelis sarkanīgas lapas dzina
ceļā uz rudeni jauna atklāsme dzima,
Rudens klāt, bet ziema jau rindā stāv.

/Domātājs/

I don’t feel sorry for anything.
Bare feet walking through
The pieces of broken glass,
In challenge of Fate,
In no regret of what’s done yesterday…
Not feeling pain
In the heart , stuffed with the odds of the glass…
Each carrying one’s own burden,
Despite of its heaviness…
I won’t say a word.
Keep silence…
Is it for better ?
False words don’t say anything…
Not this time . Not anymore.
Ears would listen to more true words,
To more true promises,-
Not to the dumbness…
The TIME is my Saviour,-
Sweep all the footprints
We leave in the sand…
Taking the midway
Of questions and answers?
If there is no other way,-
I choose the FORGIVENESS :
Forgiveness to me…
Forgiveness to you…

/Domātājs/